piekraste
Piekrastes Dialogi
Piekrastes Dialogi

Biedrība “Piekrastes konvents” realizē projektu “Piekrastes Dialogi”, kura mērķis ir neformālās brīvdienu tikšanās reizēs izzināt Engures apkaimes iedzīvotāju domas un rosināt dialogu par dažādām tēmām - Labsajūta, Sociālā aizsardzība, Jauniešu dzīve piekrastē, Kultūra, Uzņēmējdarbība un atklātas, cieņpilnas sarunas par visu..
„Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.”

Uzzini vairāk

Kultūras notikumi Engures apkaimē.

Es gribu lai kāds maziņš notikums …
Tiekamies svētdien, 29. maijā Apšuciemā, uz sarunu par lieliem un maziem kultūras notikumiem Engures apkaimē. Veidojam aktīvu kultūras dzīvi kopā.
Ja vēlies piedalīties, piesakies pa tel. 26323201


Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Vairāk par projektu

Engures apkaimes uzņēmēju idejas attīstībai.

Kupli apmeklēts ir noslēdzies mūsu organizētais uzņēmēju dialogs. Dienas kārtībā bija tikšanās ar mūsu novada domes pārstāvjiem no attīstības daļas, ar informāciju par Eiropas fondu pieejamību tuvākajā laika periodā visus klātesošos iepazīstināja Ilze Turka valdes priekšsēdētāja no partnerības “Laukiem un jūrai” un noslēgumā, jauks atpūtas brīdis džeza mūzikas skaņās Cīruļu ģimenes izpildījumā.
Vispirms no novada domes attīstības daļas Arturs Doveiks pastāstīja par projektiem, kuri realizējas šobrīd. Uz jautājumu kāds atbalsts uzņēmējiem ir no pašvaldības, tikšanās dalībnieki saņēma atbildi, ka visu ko likums neaizliedz. Domes pārstāvis informēja, ka iedzīvotājiem savas vēlmes noteikti ir rakstiski jāiesniedz domē, lai plānošanas periodā, tās var savlaicīgi fiksēt un iekļaut kopējā attīstības plānā. No dialoga dalībniekiem izskanēja replikas, ka bieži netiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis un kāds būtu ieteicamais formāts, lai vadība ieklausītos tajā.
Partnerības “Laukiem un jūrai” valdes priekšsēdētāja aicināja visiem būt aktīviem un rakstīt projektus, kuros ir iespēja saņemt Eiropas līdzfinansējumu. Diemžēl pēdējā aktivitāšu posmā daudzi uzņēmēji pat pēdējā brīdī atteicās realizēt projektu, jo straujās cenu svārstības daudziem izraisīja šaubas par projekta veiksmīgu realizāciju. Uzņēmēji dalījās arī ar savu pieredzi un secināja, ka vadošās institūcijas mēdz būt visai neelastīgas un nereti projekta realizētājus apgrūtina ar nevajadzīgām atskaitēm un prasībām.
Rezultātā tika apkopoti priekšlikumi un ierosinājumi, kas būtu nepieciešams uzņēmēju vides attīstībai. Pats svarīgākais nosacījums noteikti ir infrastruktūra un tas ir pašvaldības rokās. Jo attīstītāka ir apkārtējā vide, jo uzņēmējs ir ieinteresēts uzsākt savu darbību. Noslēgumā apkopojot dalībnieku prāta vētru:
- Lai būtu caurspīdīgāka projektu vērtēšana pašvaldību organizētajos projektu konkursos, definēti kritēriji par atbalstāmiem vai noraidāmiem kritērijiem,
- Dzīvojamā fonda atjaunošana, celtniecība( domājot perspektīvā par darba spēka nepieciešamību),
- Konkretizēts un nopublicēts pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai,
- Veicināt vietējo uzņēmēju tīklošanos,
- Vietējā mērogā atbalstīt kultūrvēsturisko mantojumu
- Engures ciema centrālās ielas ātruma ierobežošana un kontrole un smagā transporta novirzīšana- apkārtceļš,
Veloceliņa izveide gar jūras krasta līniju, kas sniegtu atbalstu tūrisma attīstībai jaunā kvalitātē
Šādas tikšanās veicina savstarpēju iepazīšanos un kopīgu projektu uzsākšanu. Tērzējot un baudot “KAFF “saimnieka uzkodas, mūzikas skaņās vakara noslēgums bija patīkama pārmaiņa darba nedēļas vidū.


Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Vairāk par projektu

Uzaicinājums Engures apkaimes uzņēmējiem!

Ar prieku gaidīsim Jūsu uzņēmuma pārstāvi uz Engures apkaimes uzņēmēju neformālu tikšanos 12.maijā 16:00 Engure Cafe telpās.
Programmā:
- Tikšanas ar Ilzi Turku, kas informēs par jaunumiem piekrastē finansējuma piesaistei uzņēmējdarbībai.
- Atgriezeniskā saite no uzņēmējiem par finansu programmām un uzņēmējdarbības vides attīstības idejas nākamajam plānošanas periodam.
- Tikšanās ar Artūru Doveiku par Tukuma novada atbalsta un sadarbības iespējām ar vietējiem uzņēmējiem.
- Diskusijas un darbnīca par iespējām uzlabot sadarbību ar novada pašvaldību, kā arī idejas turpākajai uzņēmējdarbības vides attīstībai Engures apkaimē.
- Noslēgumā muzikāls koncerts.
Lūgums pieteikt dalību pa telefonu 26323201 (Jolanta) vai atbildot uz šo e-pastu (vēlams līdz 6. maijam).
Uz tikšanos!


Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Vairāk par projektu

Tukuma novada jauniešu pavasaris Engurē!

23.aprīlis Ūsiņa jeb Jurģu diena – pēc senajiem latviešu ticējumiem iesākas jauns saimniecības gads, vasaras sākums. Dienai jābūt jautrai un jāgatavo cienasts.
Diena iesākas ar saulainu rītu, engurnieku jaunākā paaudze mazliet satraukti gaida savus ciemiņus, jo ir gatavojušies, likuši idejas kopā un veidojuši savu pirmo, tik nopietno tikšanos ar saviem vienaudžiem. Uz sadraudzības dialogiem tika aicināti jaunieši no visa Tukuma novada. Kuplā skaitā atsaucās Jaunpils, Kandavas jauniešu centri. Pirmais uzdevums ko vietējā jaunatne sarūpēja saviem ciemiņiem bija iespēja pašiem aktīvā un interesantā pastaigā iepazīt Enguri. Tikmēr meitenes steidzās sarūpēt cienastu, bet puiši rūpējās par dažādām spēlēm un ugunskuru. Sākotnēji visi mazliet kautrīgi un katrs cenšas turēties savās ,zināmajās grupiņās. Lai jaunieši savstarpējie sadraudzētos un iesāktos sarunas, palīgā tika aicināts “Piedzīvojumu gars”. Uzdevumi visiem jādara kopā ātri, apņēmīgi, iedvesmojoši, ar dzirkstelīti acīs. Un dara arī, puiši no “Piedzīvojuma gara” paši ir ar dzirkstelīti acīs un tas aizrauj arī tos, kuri vēl šaubās.
Dienas garumā komandu spēles, uzkodas , ugunskurā cepti kartupeļi un sarunas. Jauniešu dialogos svarīgākās tēmas- izglītība, ko es gribu darīt un kur tu redzi savu nākotni. Tās ir tēmas, kurās noteikti pieaugušo pasaulei kādā brīdī jāieklausās, jāpārskata savi mērķi un uzdevumi. Jaunieši nav tikai nākotne, viņi ir šeit un tagad. Dialogs ir visam pamatā, ja cilvēki savstarpēji sāk komunicēt savā starpā, tad arī rodas idejas. Idejām var veidot kopīgu platformu un tad, tās var realizēt dzīvē. Svarīgi ir redzēt jauniešos personības un palīdzēt realizēt šīs iniciatīvas savā ciemā, pagastā, novadā un visā valstī.
Jauniešiem ir pozitīvs skatījums uz savu dzimto vietu, viņiem patīk daba, klusums , mežs un jūra. Viņi vēlas dzīvot savā ciemā, pilsētā, dzimtajā pagastā un lai apkārt būtu jauki, laipni, saprotoši cilvēki. Dialogu noslēgumā priekšplānā izvirzījās vairākas vēlmes, kuras vajadzētu ņemt vērā, lai jaunākā paaudze vēlētos savu dzīvi saistīt ar dzimto pusi:
- Brīvā laika nodarbes( ne vienmēr tie ir pulciņi un ārpusklases nodarbības, tā ir vieta kurā jaunieši var kopīgi pavadīt laiku, savstarpēji komunicējot
- Konkurētspējīga izglītība,
- Iespēja savu karjeru veidot dzimtajā pusē,
- Plašas iespējas realizēt savas iespējas un hobijus,
- Saaudzēt dabu un tās vērtības.


Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Vairāk par projektu

Veidojam dialogu ar apkaimes jauniešiem!

Dialogi turpinās un mūsu nākamā saruna 23.aprīlis, dialogs mūsu jauniešiem.
Covid ierobežojumi ir atstājuši iespaidu uz visu sabiedrību kopumā un izrādās ka jaunieši nav izņēmums. Lai saprastu kā veidot spraigas saruns un viedokļu apmaiņu jaunatnes vidū, vispirms jāsaprot , kādā formātā jaunatne vēlas diskutēt un veidot savstarpējās attiecības.
Nenoliedzami vienmēr kāds ir aktīvs, kāds mazāk aktīvs, kāds vispār izvēlas klusēt. Ņemot vērā šos dažādos apstākļus nolēmām vispirms uzrunāt vietējās kopienas jaunatni, lai vienotos par formātu kā viņi vēlētos veidot šo dialogu un iesaistīties kopienas veidošanā tā, lai pašiem ir interesanti.
Jauniešu vēlme ir sadzirdēta, viņu dialogs tiks veidots caur dažādām neformālām aktivitātēm. Aktivitātes ļauj cilvēkiem atraisīties, sadraudzēties, sarunāties par dažādām tēmām. Otra jauniešu vēlme bija pie sevis uzaicināt arī citu kopienu jauniešus, lai viedokļu apmaiņa būtu krāsaināka. Līdz ar to jauniešiem pašiem tiek dota iespēja likt lietā savu radošumu, idejas, lai uzaicinātajiem ciemiņiem būtu interesanti.
Plānošana ir pati svarīgākā un no tās būs atkarīgs kāds būs rezultāts, bet jaunatne ir mūsu nākotne, jārada iespējas un veidus, kā iesaistīt jaunus un aktīvus cilvēkus gan vietējās sabiedrības, gan valsts tālākās nākotnes veidošanā.
Tiekamies 23. aprīlī 12:00 Engurē!


Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Vairāk par projektu

Sarunas par sociāliem jautājumiem Engurē aprīļa sākumā!

Saruna par sociālo palīdzību, atbalstu, pienākumiem, atbildību, psiholoģisko atbalstu, prasmēm un vēlmi atbalstīt notika šodien, skaistā, saulainā dienā, mācītājmuižas jaunajās telpās.
Kā bija plānots vispirms sākām ar to , kā mēs vietējai sabiedrībai varam sniegt atbalstu, ja zinām, ka cilvēkiem tas ir nepieciešams. Ļoti liels paldies Lailai Dembovskai, kura atrada brīvo laiku un atbrauktu uz Enguri, lai informētu mūs par dažādām atbalsta grupām un veidiem kuri ir sasniedzami iedzīvotājiem. Lailas pieredze sociālajā jomā ir ļoti liela, vairāki gadi biedrībā ‘Palīdzēsim viens otram”, darbs sociālajā dienestā, patreiz biedrībā “Latvijas Samariešu apvienībā “ kā ģimenes asistente, bet pamatprofesija ekonomiste-grāmatvede. Lailas galvenā atziņa – palīdzot citiem vienmēr jāiet ar mīlestību un atvērtu sirdi!
Šodienas dialogos piedalījās arī mūsu ciema seniori. Viņiem bija jautājumi kā saņemt atbalstu un kā būtu pareizi jārīkojas krīzes situācijās. Atbilde bija viennozīmīga – vispirms sociālais dienests, tam būtu jābūt pirmajam, kurš reaģē uz cilvēka saucienu pēc palīdzības. Zinot, ka valsts iestāžu birokrātijas aparāts ir lēns un sarežģīts, bet cilvēkam atbalsts ir nepieciešams tūlīt, tad sociālo darbinieku sadarbība ar labdarības biedrībām ir ļoti svarīga. Bet kā uzsvēra Laila, tas viss ir atkarīgs no darbiniekiem un gala rezultātā no cilvēkiem, kuri strādā sociālo darbu. Viena no problēmām ir kvalificētu darbinieku trūkums sociālajā darbā un cilvēku motivācija šo darbu strādāt. Viena no lielākajām problēmām ir atalgojums, piem. skolā bērnam tik nepieciešamais asistents no valsts saņem vien Eur. 150.00. Dialoga noslēgumā mums ir četri secinājumi, kurus būtu jārisina visiem kopā, tajā skaitā valsts iestādēm.
Senioru zemais pensijas slieksnis līdz Eur. 350.00,
Mācībspēka piesaiste sociālajam dienestam,
Bērnu asistentu zemais atalgojums,
Dzīvojamā fonda trūkums sociāli neaizsargāto cilvēku grupām.
Otra mūsu dialogu daļa bija veltīta šodienas karstākajai aktivitātei Ukrainas karš. Kā mēs varam atbalstīt un kādi ir mūsu resursi palīdzības sniegšanai. Dialogu aicinājām vadīt Edīti Milleri, kura ir guvusi pieredzi Iespējamajā misijā un šobrīd ir kā brīvprātīgais koordinators ukraiņu cilvēku atbalstam Latvijā. Vispirms Edīte mūs uzaicināja katru padomāt par mūsu sociālo lomu sabiedrībā. Kā izrādās daudzas no tām, mums ir vienādas un tā arī mums ir jāveido attiecības ar cilvēkiem no Ukrainas. Vairākas ukraiņu ģimenes ir atradušas mājvietu Edītes saimniecībā un Edīte aicina nebaidīties no šiem cilvēkiem. Viņi visi ļoti cer ātri atgriezties savā dzimtenē, viņiem katram ir savs pieredzes stāsts. Arī mūsu Engures pagastā ir ģimenes no Ukrainas. Daudzi jau ir atraduši darbu, daudzi to meklē un cenšas iekļauties mūsu kopienā. Nereti palīdzēšana ir tāda haotiska un mirkļa iespaidā. Šobrīd mums jāsaprot ka palīdzība būs nepieciešama ilgstoši, tāpēc tai vajadzētu būt koordinētai. Iedzīvotāji ir iesaistījušies dažādās atbalsta grupās un iespēju robežās palīdz gan ar informāciju, transportu, finansēm. Bet cilvēks ir sociāla būtne un tikai ar ēdienu, siltumu vien nepietiek. Šobrīd apkopojam tos resursus, kādus mēs varētu izmanot ukraiņu cilvēku socializēšanā mūsu kopienā. Engures izglītības iestādes ir uzņēmušas Ukrainas bērnus savā pulkā, kuri to ir vēlējušies un piedāvā tās iespējas, kuras ir pieejamas izglītības iestādēm. Nolēmām apkopot visas iespējas, kuras ir mūsu ciemā pieejamas un ko varam piedāvāt šiem cilvēkiem. Viena no idejām būtu sarīkot sadraudzības vakarus, lai viens otru tuvāk varētu iepazīt un sadraudzēties. Viens no padomiem gan no Lailas, gan no Edītes – nejautāt kā viņš jūtas, kas notiek Ukrainā, jo šie stāsti ir smagi un psiholoģiski traumējoši.
Noslēgumā mums bija sarūpēta garda zupa- ukraiņu borščs. Pie kafijas gan sāļais, gan saldais kliņģeris. Atvadoties izskanēja aicinājums atkal satikties un kopā izrunāt lietas, kuras mums visiem ir svarīgas.


Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Vairāk par projektu

Sociālais dialogs!

Marta mēnesi mēs nolēmām veltīt sociālo problēmu sarunām, lai saprastu sabiedrības noskaņojumu un zināšanas par šo tēmu. Mums ir svarīgi zināt, cik daudz mēs paši esam informēti par saviem līdzcilvēkiem, kuri ir nokļuvuši situācijās, kad ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Bija vēlme izzināt cik daudz mēs varam palīdzēt, kā to darīt pareizi, cik mūsu vietējā sabiedrībā ir cilvēku grupas, kurām ir nepieciešams atbalsts.
Šobrīd esošie notikumi pasaulē ir samainījuši arī mūsu plānus. Mūsu prātus ir aizņēmušas domas tikai un vienīgi esošais karš Ukrainā. Gandrīz jebkurš mūsu kopienas iedzīvotājs cenšas iesaistīties palīdzības sniegšanā Ukrainas tautai.
Mūsu piekrastes ciemos pamazām ierodas cilvēki no kara nomocītās zemes. Mēs nespējam palikt vienaldzīgi vērojot šos notikumus un daudzas mūsu problēmas uz šī kara fona, diemžēl, bet šķiet mazsvarīgas. Šie notikumi ir ietekmējuši mūsu dialogu sarunu ieplānoto laika grafiku un uz sarunu par sociālajām tēmām aicināsim 3.aprīlī. Mūsu sarunas noteikti būs par karu Ukrainā, par mūsu atbalstu un izpratni palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri uz nezināmu laiku ir mūsu kopienas daļa.


Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Vairāk par projektu

Sarunas par labsajūtu!

Beidzot mūsu pirmā saruna var notikt. Dāmas steidzas uz pirmo tikšanos, rokās dzelteni un sārti puķu pušķi. Jo ne tikai pirmā saruna, pirmā tikšanās jaunajās telpās. Tas šim notikumam piešķir tādu, kā svinīgu brīdi un pat satraukumu, jo pēc ilgiem gadiem durvis tiek atvērtas vienā no Engures senākajām ēkām “vecajā mācītājmuižā”, bet par to jau cits stāsts.
Ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus, dalībniekiem bija izvēles iespēja un nodarbības bija pieejamas divos laikos. Ja nav jautājuma, nav arī atbildes. Tie, kuri atnāca uz šo tikšanos bija zinātkāri un gribēja uzzināt – kas ir neirografika. Atbildi saņēmām no mākslas terapeites, neirografiķes Diānas Sergas. Brīnišķīgs svētdienas piedzīvojums, kā cilvēks var strādāt ar sevi, ar savām emocijām un sarežģītos brīžos rast risinājumu pats un kontrolēt savas labsajūtas formulu ikdienas gaitās.
Nesteidzoties, izbaudot katru mirkli, nenoliedzami arī cenšoties izpildīt tos norādījumus, kurus saņēmām no Diānas, izzīmējām katrs savas emocijas. Fantastisks rezultāts, katram sava glezna, pilnīgi atšķirīga. Tas vien liecina, cik mēs katrs esam unikāls. Saliekot vairākas gleznas kopā, var redzēt ka ir pāreja no viena zīmējuma uz otru. Kā teica Diāna, tas parāda, ka mēs visi esam vienoti un cilvēks nevar būt vientuļa sala. Nodarbību noslēgumā vēlējāmies saņemt no dalībniekiem atbildi uz jautājumu: “Ko tu mainītu, lai būtu vieglāk dzīvot ikdienā”.
Saņēmām ļoti dažādas atbildes un vairākas no tām bija par vēlmi sajust un redzēt sabiedrībā pozitīvas izmaiņas, lai būtu vēlme sadarboties pašvaldību un valsts iestādēm ar iedzīvotājiem, lai cilvēki prastu savstarpēji komunicēt un izpalīdzēt viens otram. Bija arī konkrēti ieteikumi, kā uzlabot ikdienu. Viens no ieteikumiem bija veloceliņš, kurš jau vairākkārtīgi tiek pieminēts dažādās tikšanās reizēs. Bija minēts apgaismojuma trūkums Plieņciema ielās un vienotas platformas trūkums par sporta, sociālajām, darba un bērnu aktivitātēm Engurē. Ieteikumi un vēlmes pēc dažādām sevis pilnveidošanas aktivitātēm. Jaukā atmosfērā pavadīts laiks un dāmu sarunas noslēgumā varēja turpināties pie kafijas tases un vietējo ražotāju labumiem “ceptuves “Kukul” un kafejnīcas “Būda” našķiem.
Biedrība “Piekrastes konvents” uz nākamo tikšanos Engures apkaimes iedzīvotājus aicinās martā, jo viens no “Piekrastes dialogu” mērķiem ir iedzīvotājus aicināt uz sarunu. Sarunu, kurā prast izteikt viedokli, nebaidoties par to vai tas ir pareizi vai nav, mācīties pieņemt citādo, kā veicināt sabiedrības līdzdalību un veicināt piederības sajūtu savai zemei un valstij.

Atbildes uz jautājumu: Ko tu mainītu, lai būtu vieglāk dzīvot ikdienā!
- Es gribētu sev apkārt apzinīgākus cilvēkus. Vairāk brīva laika, kas būtu piepildīts ar noderīgām aktivitātēm. Būt pašai nevis izpatikt citiem.
- Šodiena harmoniska, mierīga, relaksēta.
- Vēlme pēc: Drāmas terapija, Dejas terapija
- Uzlūkot sevi ar citu acīm. Saprast ka citiem tāda pati problēmas dilemma, kā man.
- Satikties un runāties!
- Lai būtu vieglāk dzīvē ir vēlēšanās būt labākam, drošākam un vairāk uzdrīkstēties, atbrīvoties un pacelties spārnos!
- Atcelt sertifikātu sistēmu, kas pazemo cilvēkus. Lai lielāka sadarbība ciema, pagasta un iedzīvotāju starpā!
- Vairot cilvēku kopā būšanu!
- Vēlētos saprotošāku sabiedrību vienam pret otru. Ikdienā, attiecībā pret klientu apkalpošanas darbiniekiem un vienkārši svešiniekiem.
- Lai ikdienā būtu vieglāk dzīvot- jāmācās angļu valodas kursos.
- Pavasari un vairāk saules!
- Pilates +meditācijas nodarbības Engures pagastā.
- Apgaismojumu Plieņciema ielās.
- Ūdeni(pilsētas) visā Jūras ielā Engurē.
- Man ir jāmaina tas veidols kā es tieku galā ar problēmām.
- Paldies par jauko iespēju!
- Vēlos mainīt vidi Engurē.
- Piemēram, sakārtot esošo veikalu piebraucamās daļas!
- Veloceliņu!!!
- Lai varu ar prieku ar riteni atbraukt no Apšuciema līdz Engurei. Tas būtu tik labi!
- Uzlabot savstarpējās attiecības, sapratni, uzticēšanās vēlmi dot.
- Vienota platforma sociālajā vidē:Sporta, Sociālajām, Darba, Bērnu aktivitātēm Engurē

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Vairāk par projektu

Pirmā saruna Piekrastes Dialogos par Labsajūtu!

Klāt februāris un mūsu pirmais dialogs ir ieplānots īsi pirms mīlestības dienas. Patiesībā jau februāris ir pēdējais ziemas mēnesis, mums visiem ir ilgas pēc pavasara un cerība, ka mūsu ikdienas dzīvē viss notiks tikai uz labu. Tāpēc šis mēnesis ir kā radīts, lai sevi sakārtotu jaunam skrējienam dzīves līkločos.
13.februārī biedrība “Piekrastes konvents” aicina visus interesentus uz nodarbību, sevis izzināšanu kopā ar Diānu Sergu- vizuāli plastiskās mākslas terapeiti, neirografiķi, kouču. Diāna kopā ar kolēģiem ir izveidojusi “Labsajūtas maršrutu” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Audio stāsti apmeklētāju ved cauri 12 pieturpunktiem pastāvīgajā ekspozīcijā, apskatot tādus jautājumus kā draudzība, uzdrīkstēšanās, ikdiena, zaudējums un nezināmais, katrā no vietām piedāvājot mākslas zinātnieku sagatavotu stāstījumu par tēmu, kā arī mākslas terapeita īpaši izstrādātus uzdevumus sevis izzināšanai mijiedarbībā ar mākslas muzeju un darbiem. Maršruta veikšanai nepieciešamas aptuveni 60 minūtes.
Ko nozīmē mākslas terapija, kas tas ir, ko ar to varam panākt? Zināms ka cilvēks ir emocionāla būtne, kāds slēpj savas emocijas, kāds netiek ar tām galā, kādam ir bail runāt par savām emocijām. Kā saka Diāna - darbs ar savām emocijām nav viegls, tikai jāsaprot vai gribam ko mainīt un ar to strādāt. Caur mākslu ir iespēja paust savas emocijas, atbrīvoties no emociju spriedzēm, tā piekļūstot saviem iekšējiem resursiem un tos apzināt. Terapijas mērķis nav iemācīt zīmēt, bet atpazīt emocijas, pārvaldīt un regulēt tās.
Interese par šo dialogu ir visai liela, ņemot vērā esošos apstākļus saistībā ar Covid izplatību, mums šī tikšanās ir saplānota divos laikos, lai visiem, kuri pieteikuši savu dalību ir iespēja sarunāties ar Diānu. Ļoti ceram, ka šis pirmais dialogs mums būs kā starta šāviens un arī pārējie sarunu dialogi radīs interesi mūsu līdzcilvēkos.
Nākamajā sarunu dialogā vēlamies noskaidrot, kādas sociālās problēmas mēs redzam sabiedrībā, kādas tās ir un cik tuvu tās ir mūsu kopienai. Vai mēs kā sabiedrība spējam mainīt to cilvēku dzīvi, kuriem dažādu apstākļu dēļ dzīves apstākļi ir pasliktinājušies. Vai mēs atklāti protam un spējam par šādām lietām sarunāties. Noteikti vēlamies rast atbildi, vai katrs pats ir atbildīgs par savu dzīves kvalitāti, vai tomēr arī pārējai sabiedrībai ir jāuzņemas daļa no šīs atbildības.
Un tad, tiekamies jau martā! Parunāsim kā varam palīdzēt viens otram un līdzcilvēkiem.

Janvāris - labsajūtas mēnesis!

No jauniem pieaugušajiem līdz olimpiskajiem sportistiem ikviens var piedzīvot problēmas ar savu garīgo labsajūtu. Runāt par garīgo veselību var būt grūti — ņemot vērā stereotipus, ko sabiedrība piedēvē sliktai garīgajai veselībai. Tas bieži vien var liegt personai meklēt vajadzīgo palīdzību.
Vingrotāja Simone Bilesa paziņoja, ka atkāpjas no dalības 2021. gada olimpiskajā finālā savas garīgās veselības dēļ. Tas parāda, ka, ja mūsu garīgā veselība nav līdzsvarota, mēs nevaram veikt savu labāko sniegumu.
COVID-19 pandēmija izrādījās kaitīga gan mūsu fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Stress, nenoteiktība un bailes daudziem no mums izraisīja labklājības samazināšanos un lielāku ciešanu. Bet, jo vairāk apzināmies savu garīgo veselību, jo vieglāk var būt koncentrēties uz jomām, kurās mums var būt grūtības, un galu galā palīdzēt atjaunot līdzsvaru.
Tāpat kā veselīgam uzturam ir nepieciešams sabalansēts uzturs, sabalansēta labsajūta iesaista ķermeni, prātu un audzina garu. Šī daudzdimensionālā labsajūtas pieeja koncentrējas uz pozitivitātes un mūžīgās motivācijas nozīmes uzsvēršanu veselīgu paradumu veicināšanai, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.
Uzziniet, kā katra labsajūtas dimensija palīdz radīt vidi, kas veicina un veido veselīgu dzīvesveidu.

Emocionālā labsajūta - Emocionālā labsajūta ietver spēju efektīvi tikt galā ar dzīves grūtībām, emocionālu apziņu un veselīgas attiecības ar sevi un citiem. Cilvēki ar veselīgu emocionālo labsajūtu ir pārliecināti, kontrolē savas jūtas un uzvedību, un viņiem ir labi pārvarēšanas mehānismi sarežģītu situāciju risināšanai.
Fiziskā labsajūta - Fiziskā labsajūta ietver veselīgu uzturu, pietiekami daudz miega, pietiekamas regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī slimību un veselības stāvokļu novēršanu un pārvaldību. Fiziskā veselība var izraisīt daudzas veselības problēmas vai slimības. Veselīga dzīvesveida attīstīšana un veselīga izvēle uzlabos jūsu vispārējo labsajūtu.
Darba vide - Profesionālā labklājība ietver pilnvērtīgu un bagātinošu nodarbošanos — neatkarīgi no tā, vai tas ir profesionāls vai akadēmisks darbs. Biežs stresa cēlonis daudziem cilvēkiem ir viņu darbs un ar to saistītās prasības. Darba un privātās dzīves līdzsvars ir ārkārtīgi svarīgs jūsu vispārējai veselībai un labsajūtai. Pirmais solis, lai to sasniegtu, ir darbs, kas jums patīk un kas jums patīk. Svarīga ir arī pozitīva darba vide un cilvēki, kas atbalsta tevi un tavus mērķus.
Sociālā labsajūta - Sociālā labsajūta ietver spēcīgu atbalstu un saiknes sajūtu ar citiem cilvēkiem. Piederības sajūtu. Ja jūtaties izolēts, vientuļš vai atrauts no citiem, tas var izraisīt negatīvas fiziskās un garīgās veselības sekas. Veselīgas attiecības, ko veidojam ar ģimeni un draugiem, ir būtiskas mūsu labklājībai sociālajā, emocionālajā un garīgajā jomā.
Intelektuālā labsajūta - Intelektuālā labsajūta ir saistīta ar prāta vingrināšanu, jaunu lietu apgūšanu un zināšanu un prasmju paplašināšanu. Intelektuāli veselība var palīdzēt jums uzlabot garīgo izaugsmi, kas palīdz jūsu koncentrēšanās spējai, atmiņai un kritiskās domāšanas prasmēm.
Vides labsajūta - Vides labsajūta attiecas uz atrašanos tīrā un veselīgā vidē, kā arī apzināšanos un cieņu pret apkārtējo vidi, kas var būtiski ietekmēt jūsu pašsajūtu. Piemēram, cilvēki, kas dzīvo valstīs, kurās ir daudz lietus un mākoņainas dienas, var ciest no sezonālas depresijas, kas var ietekmēt viņu emocionālo veselību, sociālo veselību, garīgo veselību un, iespējams, daudz ko citu. Pozitīva vide ap jums, savs kopts zemes pleķītis, kur rūpētis par zemi, palīdzēs jums kopumā justies apmierinātākam.
Finansu labsajūta - Finansiālā labklājība nozīmē, ka esat finansiāli izglītots, atbildīgs par savām finansēm un atbildīgs par savu naudu. Cīņa ar finansēm un nesakārtota finansiālā situācija ir problēma, kas var radīt lielu stresu jums un jūsu ģimenei. Savu finanšu organizēšana finanšu plānotājā ir viens no veidiem, kā saglabāt savu naudu. Pastāvīga izpratne par savu pašreizējo finansiālo situāciju un nākotnes finanšu plāniem var palīdzēt uzlabot jūsu ikdienas dzīvi.
Garīgā labsajūta - Garīgā labklājība ir saistīta ar dzīves mērķa un jēgas sajūtu, kas griežas ap jūsu personīgajiem uzskatiem un vērtībām. Garīgā veselība var ietvert saikni ar dabu, pašrefleksiju, meditāciju, lūgšanu un daudz ko citu. Būt garīgi veselam nozīmē, ka jums ir spēcīgas vērtības, iekšējā miera sajūta un dzīves jēga.


Rakstam izmantotie resursi:
- https://www.csupueblo.edu/health-education-and-prevention/8-dimension-of-well-being.html
- https://www.communitymedical.org/about-us/news/understanding-the-wellness-wheel-and-balance

  • Kontakti

  • info@piekrasteskonvents.lv


    +371 26565812


    "Piekrastes Konvents"
    Jūras iela 66
    Engure, LV-3113
  • Rekvizīti
  • NVO
    "Piekrastes Konvents"

    Reģ. nr.
    40008212739

    Swedbank AS
    LV10HABA0551048630884
  • Sadarbojies
  • Esam atvērti sadarbībai.

    Mūs īpaši interesē piekrastes dzīve mazos ciemos. To ikdienas izaicinājumi un viedi risinājumi. Labprāt dalamies zināšanās.

    Mūsu stiprās puses - tehnoloģijas, dizaina domāšana un skaista dzīve pie jūras.