Mūsu noslēguma dialogs 17. jūlijs. Pašā vasaras viducī pēdējās sarunas par tēmām, kuras mums šķita svarīgas. Patiesībā mums katram ir svarīga tā tēma, kura dotajā brīdī ir pašam aktuāla un līdz ar to rodas jautājums, kā mēs varam vienoties par kopīgu ideju realizāciju, kā varam saliedēties kā sabiedrība.
Tāpēc mūsu noslēguma sarunā aicinājām kādu no VARAM pārstāvjiem pastāstīt par novadu reformu, kura mūs skar ikvienu. Šobrīd ir ļoti izteikta sabiedrības neapmierinātība un viens no iemesliem, nenoliedzami - reforma. Svētdienas pēcpusdienā mums pievienojās  vides aizsardzības un reģionālās attīstības  ministrs Artūrs Toms Plešs. Viens no aktuālākajiem jautājumiem bija, vai reforma ir noslēguma fāzē un ir izdarāmi jau kādi secinājumi. Uz to ministrs atbildēja ka nē- reforma turpinās, jo tās galvenais uzdevums ir samazināt administratīvā aparāta izmaksas un birokrātisko aparātu. Katrai pašvaldībai ir iespēja lemt pašiem par pārvaldību un veidu, kā nodrošināt iedzīvotājus ar pakalpojumiem un katrai pašvaldībai jāprot sarunāties ar iedzīvotājiem, lai saprastu kas īsti konkrētai pašvaldībai ir vajadzīgs. Kopīgi tika apspriestas iespējas novada izaugsmei, runāts par zaļo resursu lomu elektrības un siltumenerģijas cenu samazināšanā, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalsta programmām apkures iekārtu nomaiņai.
Sarunas noslēdzās uz pozitīvas nots ar cerību, ka iemācīsimies uzklausīt, sarunāties un katra viedokli respektēt. Lai atrastu optimāli labāko risinājumu jebkurai nozarei ir nepieciešams ieklausīties pieredzē, profesionāļos, ļaut iedzīvotājiem ņemt dalību savas vides veidošanā un attīstīšanā.
Tad visiem kopīgs atpūtas brīdis ar gardām uzkodām un nelielu kulinārijas lekciju, kuras sarūpējis pavārs Aivars Drozds. Spēkus atjaunojuši mācītājmuižas parkā turpinājām aizraujošas nodarbības Agneses Lapsiņas vadībā. Agnese komandām deva uzdevumus, kuros bija jāpielieto teātra spēles iemaņas un jāizspēlē kāda no sadzīves situācijām, ar noteikumu, ka šo situāciju ne tikai izspēlēsim, bet ar savu iesaistīšanos to risināsim, lai nonāktu līdz pozitīvam noslēgumam. Prieks, ka situāciju izspēlē piedalījās ar mūsu ciema jaunieši, tādējādi cerams iegūstot jaunu pieredzi.
Visi mūsu veidotie dialogi parādīja sabiedrības galveno iezīmi- aktīvākā sabiedrības daļa ir jaunieši un uzņēmēji, pārējā sabiedrības daļa ir pasīva un acīmredzot vēl ceļš ir ejams līdz aktīvai sabiedrības iesaistei dažādos valsts, pašvaldības notikumos un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem valstiskā mērogā ir jāuzņemas katram.

Šoreiz izdevās.Viens no mūsu iecerētajiem dialogiem notiek Apšuciemā. Kultūra ir viena no cilvēces pastāvēšanas svirām, tāpēc arī kultūras dialogs notiek ēkā, kura ir ciema sirds un tai ir kultūrvēsturiska vērtība. Uz dialogu aicinājām sabiedrībā ļoti pazīstamu dāmu Baibu Sipenieci. Runājām par ļoti dažādām kultūras šķautnēm, jo publika bija dažādu vecumu amplitūdā. Gan seniori, gan jaunatne, bet nenoliedzami Baibas talants ir prast tik ļoti pārņemt visus ar savu stāstījumu, ka aizmirstas jautājumi, kuri bija padomā pirms tikšanās. Jaunatnei bija svarīgi saņemt no Baibas stiprus un iedrošinošus vārdus, savam nākotnes ceļam, jo tas ir svarīgi nenobīties no savas izvēles un iet droši uz priekšu. Protams, kā teica Baiba, arī veiksmei ir ļoti liela nozīme. Dialoga gaitā iepazinām dažādus notikums no Baibas sabiedriskās dzīves, izsmējāmies par amizantiem notikumiem un viņas ikdienu radio ēterā. Viens no jautājumiem bija, kā uzrunāt sabiedrību pēc šiem diviem, zem pandēmijas zīmes pavadītiem gadiem, kā iekustināt un pieradināt atkal būs sabiedriski aktīviem cilvēkiem, jo nenoliedzami mājsēde ir mūs visus ietekmējusi. Kā izrādās nemaz nav tik viegli atrast to kultūras notikumu, kurš visiem būtu pa prātam. Katram savas vēlmes un nelielā sabiedrībā tās ir grūti apmierināt. Kultūras dzīves veidotājiem ir jābūt ļoti elastīgiem, radošiem un neatlaidīgiem. Dialoga rezultātā ieguvām vairākus iedvesmas avotus, kurus noteikti ir vērts izmantot vietējās sabiedrības kultūras dzīvē. Noslēdzot dialogus viena no galvenajām atziņām – kultūras pasākumu dažādība!
Kā sabiedrības locekļi, mēs katrs esam īpašs un arī mūsu intereses ir ļoti dažādas, tāpēc kultūras joma ir mūžam atvērta un radīt prieku citiem, nebūt nav vienkārši. Ne visi ir gatavi iesaistīties pasākumu organizēšanā vai ņemt dalību, bet izvēlas pasīvo lomu, būt tikai patērētājam.
Mūsdienu sabiedrībā tas ir pašsaprotami, ka katrs indivīds var atrast sev vēlamo interešu loku un patērēt kultūru kura interesē un rada pozitīvas emocijas.

Kupli apmeklēts ir noslēdzies mūsu organizētais uzņēmēju dialogs. Dienas kārtībā bija tikšanās ar mūsu novada domes pārstāvjiem no attīstības daļas, ar informāciju par Eiropas fondu pieejamību tuvākajā laika periodā visus klātesošos iepazīstināja Ilze Turka valdes priekšsēdētāja no partnerības “Laukiem un jūrai” un noslēgumā, jauks atpūtas brīdis džeza mūzikas skaņās Cīruļu ģimenes izpildījumā.
Vispirms no novada domes attīstības daļas Arturs Doveiks pastāstīja par projektiem, kuri realizējas šobrīd. Uz jautājumu kāds atbalsts uzņēmējiem ir no pašvaldības, tikšanās dalībnieki saņēma atbildi, ka visu ko likums neaizliedz. Domes pārstāvis informēja, ka iedzīvotājiem savas vēlmes noteikti ir rakstiski jāiesniedz domē, lai plānošanas periodā, tās var savlaicīgi fiksēt un iekļaut kopējā attīstības plānā. No dialoga dalībniekiem izskanēja replikas, ka bieži netiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis un kāds būtu ieteicamais formāts, lai vadība ieklausītos tajā.
Partnerības “Laukiem un jūrai” valdes priekšsēdētāja aicināja visiem būt aktīviem un rakstīt projektus, kuros ir iespēja saņemt Eiropas līdzfinansējumu. Diemžēl pēdējā aktivitāšu posmā daudzi uzņēmēji pat pēdējā brīdī atteicās realizēt projektu, jo straujās cenu svārstības daudziem izraisīja šaubas par projekta veiksmīgu realizāciju. Uzņēmēji dalījās arī ar savu pieredzi un secināja, ka vadošās institūcijas mēdz būt visai neelastīgas un nereti projekta realizētājus apgrūtina ar nevajadzīgām atskaitēm un prasībām.
Rezultātā tika apkopoti priekšlikumi un ierosinājumi, kas būtu nepieciešams uzņēmēju vides attīstībai. Pats svarīgākais nosacījums noteikti ir infrastruktūra un tas ir pašvaldības rokās. Jo attīstītāka ir apkārtējā vide, jo uzņēmējs ir ieinteresēts uzsākt savu darbību. Noslēgumā apkopojot dalībnieku prāta vētru:
- Lai būtu caurspīdīgāka projektu vērtēšana pašvaldību organizētajos projektu konkursos, definēti kritēriji par atbalstāmiem vai noraidāmiem kritērijiem,
- Dzīvojamā fonda atjaunošana, celtniecība( domājot perspektīvā par darba spēka nepieciešamību),
- Konkretizēts un nopublicēts pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai,
- Veicināt vietējo uzņēmēju tīklošanos,
- Vietējā mērogā atbalstīt kultūrvēsturisko mantojumu
- Engures ciema centrālās ielas ātruma ierobežošana un kontrole un smagā transporta novirzīšana- apkārtceļš,
Veloceliņa izveide gar jūras krasta līniju, kas sniegtu atbalstu tūrisma attīstībai jaunā kvalitātē
Šādas tikšanās veicina savstarpēju iepazīšanos un kopīgu projektu uzsākšanu. Tērzējot un baudot “KAFF “saimnieka uzkodas, mūzikas skaņās vakara noslēgums bija patīkama pārmaiņa darba nedēļas vidū.

Saruna par sociālo palīdzību, atbalstu, pienākumiem, atbildību, psiholoģisko atbalstu, prasmēm un vēlmi atbalstīt notika šodien, skaistā, saulainā dienā, mācītājmuižas jaunajās telpās.
Kā bija plānots vispirms sākām ar to , kā mēs vietējai sabiedrībai varam sniegt atbalstu, ja zinām, ka cilvēkiem tas ir nepieciešams. Ļoti liels paldies Lailai Dembovskai, kura atrada brīvo laiku un atbrauktu uz Enguri, lai informētu mūs par dažādām atbalsta grupām un veidiem kuri ir sasniedzami iedzīvotājiem. Lailas pieredze sociālajā jomā ir ļoti liela, vairāki gadi biedrībā ‘Palīdzēsim viens otram”, darbs sociālajā dienestā, patreiz biedrībā “Latvijas Samariešu apvienībā “ kā ģimenes asistente, bet pamatprofesija ekonomiste-grāmatvede. Lailas galvenā atziņa – palīdzot citiem vienmēr jāiet ar mīlestību un atvērtu sirdi!
Šodienas dialogos piedalījās arī mūsu ciema seniori. Viņiem bija jautājumi kā saņemt atbalstu un kā būtu pareizi jārīkojas krīzes situācijās. Atbilde bija viennozīmīga – vispirms sociālais dienests, tam būtu jābūt pirmajam, kurš reaģē uz cilvēka saucienu pēc palīdzības. Zinot, ka valsts iestāžu birokrātijas aparāts ir lēns un sarežģīts, bet cilvēkam atbalsts ir nepieciešams tūlīt, tad sociālo darbinieku sadarbība ar labdarības biedrībām ir ļoti svarīga. Bet kā uzsvēra Laila, tas viss ir atkarīgs no darbiniekiem un gala rezultātā no cilvēkiem, kuri strādā sociālo darbu. Viena no problēmām ir kvalificētu darbinieku trūkums sociālajā darbā un cilvēku motivācija šo darbu strādāt. Viena no lielākajām problēmām ir atalgojums, piem. skolā bērnam tik nepieciešamais asistents no valsts saņem vien Eur. 150.00. Dialoga noslēgumā mums ir četri secinājumi, kurus būtu jārisina visiem kopā, tajā skaitā valsts iestādēm.
Senioru zemais pensijas slieksnis līdz Eur. 350.00,
Mācībspēka piesaiste sociālajam dienestam,
Bērnu asistentu zemais atalgojums,
Dzīvojamā fonda trūkums sociāli neaizsargāto cilvēku grupām.
Otra mūsu dialogu daļa bija veltīta šodienas karstākajai aktivitātei Ukrainas karš. Kā mēs varam atbalstīt un kādi ir mūsu resursi palīdzības sniegšanai. Dialogu aicinājām vadīt Edīti Milleri, kura ir guvusi pieredzi Iespējamajā misijā un šobrīd ir kā brīvprātīgais koordinators ukraiņu cilvēku atbalstam Latvijā. Vispirms Edīte mūs uzaicināja katru padomāt par mūsu sociālo lomu sabiedrībā. Kā izrādās daudzas no tām, mums ir vienādas un tā arī mums ir jāveido attiecības ar cilvēkiem no Ukrainas. Vairākas ukraiņu ģimenes ir atradušas mājvietu Edītes saimniecībā un Edīte aicina nebaidīties no šiem cilvēkiem. Viņi visi ļoti cer ātri atgriezties savā dzimtenē, viņiem katram ir savs pieredzes stāsts. Arī mūsu Engures pagastā ir ģimenes no Ukrainas. Daudzi jau ir atraduši darbu, daudzi to meklē un cenšas iekļauties mūsu kopienā. Nereti palīdzēšana ir tāda haotiska un mirkļa iespaidā. Šobrīd mums jāsaprot ka palīdzība būs nepieciešama ilgstoši, tāpēc tai vajadzētu būt koordinētai. Iedzīvotāji ir iesaistījušies dažādās atbalsta grupās un iespēju robežās palīdz gan ar informāciju, transportu, finansēm. Bet cilvēks ir sociāla būtne un tikai ar ēdienu, siltumu vien nepietiek. Šobrīd apkopojam tos resursus, kādus mēs varētu izmanot ukraiņu cilvēku socializēšanā mūsu kopienā. Engures izglītības iestādes ir uzņēmušas Ukrainas bērnus savā pulkā, kuri to ir vēlējušies un piedāvā tās iespējas, kuras ir pieejamas izglītības iestādēm. Nolēmām apkopot visas iespējas, kuras ir mūsu ciemā pieejamas un ko varam piedāvāt šiem cilvēkiem. Viena no idejām būtu sarīkot sadraudzības vakarus, lai viens otru tuvāk varētu iepazīt un sadraudzēties. Viens no padomiem gan no Lailas, gan no Edītes – nejautāt kā viņš jūtas, kas notiek Ukrainā, jo šie stāsti ir smagi un psiholoģiski traumējoši.
Noslēgumā mums bija sarūpēta garda zupa- ukraiņu borščs. Pie kafijas gan sāļais, gan saldais kliņģeris. Atvadoties izskanēja aicinājums atkal satikties un kopā izrunāt lietas, kuras mums visiem ir svarīgas.